Annas piekrastes pieraksti. Užava - Mazirbe

Publicēts: 21.07.2014

Vidus

Aj, te ir tik labi. Varētu šo rakstīt kā beigas, bet nē, es vēl negribu atvadīties. Un nevar jau būt sākums un beigas. Tur nav tukšums. Tur ir vidus. Es pat nezinu, ar ko lai sāk. Vai to visu var izstāstīt un kur nu vēl vairāk – uzrakstīt? Tomēr es mēģināšu. 

Kādam var likties, ka visa diena ir kā garlaicīga iešana, bet nē. Ja jūs zinātu, kas stāv aiz tā visa! Skaista, baudāma dzīvā mūzika, sēžot rakstnieku mājas pagalmā un malkojot karstu tēju. Rosme un apņēmība apgleznot savu krekliņu ar Mana jūra simbolu (es centos, bet diemžēl mans krekliņš pazuda tālēs zilajās).

Kartupeļu un biezpiena gatavošana. Skatīšanās, kā nabaga cilvēks mēģina sasmalcināt lielos sāls gabaliņus. Beigās jau sasmalcināja, bet mana nevērība izgāza tos uz zemes un smagais darbs bija vējā. Iešana pa Ventspils ielām, runājot par garnelēm. Jā, tieši tā, par garnelēm. Ar tām mums sanāca tādi joki, ka vēl joprojām, runājot par tām, mēs smejamies kā negudri. Gulēšana spoku mājā, kur uz krēsla stāv Ļeņina bilde ierāmēta koka rāmī un gulta, kas izskatās, ka ir veidota no metāla stieplēm.

Atceros, ka tajā vakarā tas bija liels notikums. Visi nāca skatīties un novēlēja, lai mēs turamies. Bet ziniet, es gulēju labi un neviens spoks man neuzbruka. Skaistas arfas skaņas Ovīšu bākā. Ja jūs zinātu, kā tās skan. Brīnišķīgi. Skaitīt bākas pakāpienus un mēģināt nenoreibt. Agrie rīti, kad es izrāpjos no telts, norausos no aukstuma un dodos uztaisīt krūzi tējas vai kafijas. Ātrā brokastu sacensība par sieru un maizītēm. Ilgāk gribēsi gulēt, tad diemžēl paliksi bez šiem labumiem.

Siera kūkas ēšana divpadsmitos naktī. Un mēs neēdām šo kūku kā cilvēkiem pienākas no šķīvīša un ar dakšiņu. Mēs sasēdāmies aplī, un kūkas kasti devām viens otram, paņemot katrs un apēdot kādu gabaliņu. Zili pirksti, zila mute, un nemanot melleņu trauciņš ir palicis tukšs. Tilta pāriešana, kur ik pēc dažiem soļiem trūkst dēļu un pat tie, kas vēl tur turas, ir tādi švaki. Nevajag braukt uz Siguldas „Tarzānu”. Pietiek ar vecu tiltu meža vidū. Runas ar interesantiem cilvēkiem. Visa apkārtējā vide, kas katru dienu mainās. Dušas atrašana un laimes sajūta, ka beidzot pēc četrām dienām es tieku izmazgāt salipušos, savēlušos matus.

Un iešana arī nav garlaicīga. Viļņu skaņas, smiltis, akmeņi un gliemežvāki. Priedes, vējš un saules stari.

Esmu priecīga, ka esmu šeit.

P.S. Annas iepriekšējais bloga ieraksts "Sākums" lasāms http://www.manajura.lv/lv/blogs/annas-piekrastes-pieraksti-1-dala-posms-liepaja-uzava/.

Sarakstījusi Anna Līva Lubiane no Rīgas
14 gadi
Ekspedīcijas Mana jūra 2014 dalībniece


Projektu īsteno

Kampaņu Mana jūra īsteno Vides izglītības fonds.
Lapu iela 17, 2. stāvs, Rīga,
tel. +371 67225112, fonds@zemesdraugi.lv