Noskaidrotas Latvijas tīrākās un piesārņotākās pludmales

Publicēts: 30.06.2015

Noslēgusies Vides izglītības fonda īstenotās kampaņas “Mana jūra” ekspedīcija, kuras laikā tika veikti jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi 38 vietās piekrastē. Ekspedīcija sākta 26.maijā Nidā pie Lietuvas un Latvijas robežas un ilgusi līdz pat 28.jūnijam, kad tās dalībnieki šķērsoja finiša līniju Ainažos pie Latvijas un Igaunijas robežas.

Jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi veikti pēc ANO Vides programmas metodikas - apsekotas pludmales 100 metru garumā no ūdens līnijas līdz pirmajai pastāvīgajai veģetācijai vai līdz stāvkrastam (atkarībā no pludmales) un uzskaitīti visi atrastie atkritumi. Vides izglītības fonda pārstāvji jau analizējuši atkritumu monitoringa rezultātus, un ir noskaidrotas Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales.

Kopumā par visvairāk piesārņotāko šogad atzīta Liepājas piekrastes posmā no Nidas līdz Pāvilostai ar vidēji 195 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Vidzemes Rīgas jūras līča piekrastes reģions ir otrais netīrākais ar vidēji 185 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Rīgas un Jūrmalas pludmalēs atrodamas vidēji 163 atkritumu vienības uz 100 metriem, Kurzemes piekrastes Ventspils posmos (no Jūrkalnes līdz Kolkas ragam) atrastas vidēji 132 atkritumu vienības uz 100 metriem, bet šogad vistīrākā bijusi Kurzemes Rīgas jūras līča piekraste – tur atrastas vidēji 92 atkritumu vienības uz 100 metriem.

Lai gan kopumā atrasto atkritumu daudzums bijis mazāks nekā iepriekšējos gados, jāņem vērā, ka iepriekšējos gadus Mana Jūra kampaņas monitoringi veikti jūlijā, bet šogad – jūnijā, kad tūrisma sezona vēl nav sākusies.

Satraucošākais secinājums, kas gūts šī gada izpētes ietvaros ir plastmasas atkritumu īpatsvars. Vidēji vairāk nekā puse (53%) no visiem atkritumiem bija dažādi plastmasas izstrādājumi: plastmasas virves, maisiņi, cigarešu izsmēķi, pudeļu korķi, kā arī neidentificējamas izcelsmes un funkcijas plastmasas gabali. Tomēr vairumā pludmaļu plastmasas atkritumu īpatsvars sasniedz pat 3⁄4 no kopējā atkritumu skaita un aktualizē jautājumus par videi draudzīgu piekrastes attīstības un atkritumu apsaimniekošanas politiku efektivitāti Latvijā. Tieši tādēļ šīgada 38 monitoringos savāktos atkritumus kampaņas pārstāvji svinīgā ceremonijā pasniegs VARAM ministram.

Kampaņu „Mana jūra 2015“ īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta granta atbalstu un sadarbībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

Top 10 tīrākās pludmales (nosaukums/atkritumu vienību skaits uz 100m):

1. Abragciems  / 18
2. Mērsrags /  39
3. Jaunķemeri un Lielupes ieteka Rīgas jūras līcī / 45
4. Kolka / 56
5. Apšuciems / 58
6. Miķeļtornis / 59
7. Mazirbe / 60
8. Pūrciems / 61
9. Gaujas ieteka Rīgas jūras līcī  / 75
10. Salacgrīva / 77

Top 10 piesārņotākās pludmales (nosaukums/atkritumu vienību skaits uz 100m):
 
1. Tūja / 498
2. Daugavgrīva, Rīga /  469
3. Nida, Latvijas - Lietuvas robeža / 408
4. Saulkrasti / 316
5. Užava / 228
6. Pape / 212
7. Karosta, Liepāja / 208
8. Pāvilosta / 207
9. Staldzene / 206 
10. Lilaste / 191


Projektu īsteno

Kampaņu Mana jūra īsteno Vides izglītības fonds.
Lapu iela 17, 2. stāvs, Rīga,
tel. +371 67225112, fonds@zemesdraugi.lv