Paziņo iemīļotāko pludmali 2014 un piekrastes piesārņojuma rezultātus

Publicēts: 04.09.2014

Vakar, 3. septembrī, Vides izglītības fondā tika publiskoti vērienīgākās piekrastes kampaņas/ekspedīcijas Mana jūra 2014 laikā fiksētie jūras piesārņojošo atkritumu rezultāti, kā arī sumināta iemīļotākā pludmle 2014, kurā plīvos Piekrastes balvas karogs.

Piekrastes balvas karogs šogad plīvos Liepājas pilsētas pludmalē pie stadiona. Tieši Liepāja, sākotnēji konkurējot ar Ventspili un Saulkrastiem, tautas balsojumā interneta vientnē www.manajura.lv no jūlija vidus līdz 1. septembrim starp 9 nominētām peldvietām ieguva visvairāk – 1216 balsis. 2013. gada Piekrastes balva – soliņš – ir uzstādīta Limbažu Lielezera peldvietā.

TOP 3 netīrākās pludmales 2014 – Apšuciems, Daugavgrīva, Engure attiecīgi ar 1436, 680 un 580 ekspedīcijas Mana jūra dalībnieku fiksētām atkritumu vienībām 100 piekrastes metros. TOP 3 tīrākās pludmales 2014 – Irbes ieteka, Abragciems, Mazirbe ar 34, 54, un 56 atkritumu vienībām. Veicot jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu 39 piekrates vietā pēc ANO starptautiski noteiktas metadoloģiojas trešo gadu pēc kārtas, kampaņas Mana jūra iniciators un Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme atklāj: “Atklātās jūras piekraste kļūst tīrāka, bet bez rūpēm un bez mērķtiecīgas apsaimniekošanas agrāk vai vēlāk piekrastes vietas kļūst netīras.”

Ar salīdzinājumu “Jūra kā plastmasas zupa” tiek vērtēts fakts, ka visvairāk piekrastē atrasta plastmasa (3257 vienības), metāls (1505), papīrs (1066). Fiksēto atkritumu TOPā ir stieples, drātis, plastmasas gabali, plastmasas maisiņi, izsmēķi, filtri, papīrs. Atkritumu “atradumu”  kategorijā šogad atkārtoti iekļuvuši ausu tīrāmie kociņi - reāls pierādījums tam, ka “Jūra sākas tavā vannas istabā” un bez tam satur visus tos draudus, ko plastmasa, proti - visātrāk sadalās mikroplastmasā, kas nokļūst barības ķēdē un rezultātā – uz mūsu vakariņu galda, par atkritumu ietekmi uz mums pašiem informēja Ulme.

“Atradumu” kategoriju šogad pirmo reizi Latvijas piekrastē papildina arī kafijas automātu kapsulas, ko, pēc Ulmes teiktā, kolēģi Skandināvijā bija fiksējuši jau pagājušajā gadā. Savukārt akmeņogļu klājiens jau otro gadu pēc kārtas novērojams posmos no Mazirbes līdz Rojai un no Vecāķiem līdz Saulkrastiem un par to izcelsmi pagaidām 100% skaidrības nav.

Mana jūra 2014
sākās 2. jūlijā uz Lietuvas/Latvijas robežas, ekspedīcija finišēja 1. augustā Ainažos pie Igaunijas robežas. Katrā posmā dalībnieki, kuru skaits ik dienu bija apmēram 15, veica jūras piesārņojošo atkritumu situācijas izvērtējumu, ikdienas iniciatīvu Mazā talka, kā arī padziļinātu piekrastes apsaimniekošanas situācijas izpēti.

Piekrastes piesārņojuma dati par visu ekspedīcijas laiku tika publiskoti un tiek aktualizēti Vides izglītības fonda Twitter kontā https://twitter.com/videsfonds.

Mana jūra 2014
virtuālajos viļņos www.manajura.lv; https://www.facebook.com/tirajuravieno; https://twitter.com/Videsfonds; www.videsfonds.lv

Informāciju sagatavoja Ance Krieviņa, Mana jūra 2014 komunikācija, ance.krievina@zemesdraugi.lv, t. 26665820


Projektu īsteno

Kampaņu Mana jūra īsteno Vides izglītības fonds.
Lapu iela 17, 2. stāvs, Rīga,
tel. +371 67225112, fonds@zemesdraugi.lv